Atrullēju no rīta loga žalūziju, un aiz sajūsmas iekšēji spiedzu – ārā spīd saule! Esam Malagā. Jau iepriekšējā vakarā, izkāpjot no lidmašīnas, lai arī vakars, gaisā jūtama pilnīgi cita smarža un garša (bijām tur janvāra vidū).
Pirmajā vakarā izveidojas jautra un kurioza situācija piemājas pārtikas veikalā, pēc lidojuma mūsu kompānijai nav ‘’iekšā’’ doties uz kādu bāru vai restorānu, tāpēc dodamies inspicēt 100 m attālumā esošo Carrefour veikalu. Protams, paņemam vīnu, vēl šādus tādus lokālus našķus, augļus, stāvam rindā pie kases, līdz vienā brīdī izveidojas situācija, kad kasiere spāņu valodā kaut ko satraukti saka, vicina rokas, un rāda uz kasei tuvākajiem pircējiem. Iekšējais instinkts nekļūdīgi pasaka priekšā, ka tas kaut kādā veidā saistīts ar alkoholiskajiem dzērieniem, kuri nav tikai mums vienām (esam ieradušās veikalā minūtes 15 pirms tā slēgšanas plkst. 23.00). Laimīgā kārtā, spāņu puisis, kurš ir pirmais rindā, ļauj paspēt pēdējās divās minūtēs kāroto lietu iegādāties 3 pircējiem, no mūsu puses viņam tiek vārdiska pateicība un apsolījums, ka viņš ir nopelnījis miljons karmas punktus.
Oficiālie avoti par Malagu saka tā – Malaga (spāņu: Málaga) ir ostas pilsēta Spānijas dienvidos, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidos, Malagas provincē. Pilsēta atrodas Vidusjūras krastā, Costa del Sol piekrastē. Pilsētu ap 1000. gadu p.m.ē. dibinājuši feniķieši, nosaucot par Malaku (Malaka). Pilsētas nosaukums, iespējams, cēlies no vārda "sāls" feniķiešu valodā, jo pilsētā nodarbojās ar zivju sālīšanu (staigājot pa vecpilsētu, zem stikla jumta vēl var apskatīt drupas, kur kādreiz sālītas zivis).
Pēc mazliet laiskām pirmajām brokastīm uz dzīvokļa balkona, lēnām dodamies vecpilsētas virzienā. Pirmā pietura sanāk pie burvīga vintage lietu veikaliņa MAMA ANZA durvīm, no kurām jau pa gabalu skan mūzika, kas tā vien liek gurniem vieglītēm šūpoties, smaids pats no sevis raisās vēl platāks, un satiekam pašu saimnieku, kurš mazgā grīdu. Pasaku čau, sasmaidāmies, un mēs ar meitenēm ienirstam veikaliņā. Aizvest gribētos teju vai vismaz pusi veikala, taču tā kā šoreiz esam ar rokas bagāžu, iepirkšanos šeit atlieku uz citu reizi. Taču ja ej garām, un esi vintāžas lietu fans, ieej. IG @mama_anza_vintage
Pēc pārsimts metriem nonākam Plaza de la Merced, kur burtiski atkrītam pirmajā kafejnīcā. Saule silda, putni čalo, apkārt sēž gan vietējie, gan pa kādam tūristam, un visi bauda silto un saulaino sestdienas rītu, ar skatu uz nodevīgi skaistajiem apelsīnkokiem, senajām ēkām, laukuma parciņu un Pikaso bronzas statuju. Arī mēs. Baudām pirmo kavu, ar zemenes šķēli uz glāzes malas. Mmm, tā varētu izkust, zemene uz mēles, saule burtiski iesūcas katrā ādas porā un dara mani laimīgu. Viennozīmīgi janvāra vidū šis ir lielisks un ērti sasniedzams galamērķis.
Lai kā gribētos tā arī pavadīt visu dienu, tomēr ceļamies un ejam tālāk. Turpat jau arī ir vecpilsēta, un mēs ienirstam šaurajās ielās. Gribot negribot ‘’kāja paslīd’ uz iepirkumiem, un es esmu tikusi, kā meitenes smejas, pie Aladina kurpēm, kamēr mana draudzene pie zelta kurpēm un skaista gredzena. Sāk šķist, ka ir laiks kādam dzērienam un tapām, tāpēc ieslīdam jau pirmajā aplī noskatītajā kafejnīcā ILLARI @illarivinosytapas
Mūs apkalpo kungs, un apkalpo tā, ka mēs vienbalsīgi nospriežam, ka viņš varētu būt īpašnieks. Kamēr dāmas pasūta sarkanvīnu, es ļauju viņam izvēlēties priekš manis kavu, un kungs nepieviļ. Vēlāk eju parunāties, un izrādās, nē, viņš šeit tikai strādā, bet jau kādus gadus 20. Apkalpošana un attieksme pret visiem klientiem, kamēr tur bijām, fantastiska! Tad tiek atnestas mūsu izvēlētās tapas un laša/avokado maizes (pēc vietējā termina, tosti), draudzene nokož gabaliņu astoņkāja, un viņai acis ‘’saiet krustā’’, skaidrs, ir labs (nosmejamies visas).
Beidzot esam tikušas gandrīz līdz jūras krastam, un mums priekšā ir Malagas parks, apmēram kilometru garš, pilsētas centrā, pie pašas promenādes. Parks atklāts 1897. gadā, 33 ha plašs, zaļajā zonā ietilpst botāniskais dārzs, strūklakas un skulptūras. Parkā ir gan ērti velo celiņi, gan platas gājēju ietves abās malās. Apstādījumos brīvi aug skaistās strelīcijas (ko pie mums ''pa dārgo'' pērkam ziedu veikalos). Ieraugam pie parka vairākas zirgu karietes, un protams, spontāni nolemjam, ka vajag gan atpūtu, gan nelielu ekskursiju, un kāpjam iekšā.
Lielisks veids, kā ērti un nesteidzīgi pavērot piekrasti, ieplānot savu ekskursiju pēc tam, jo kučieris izstāsta par visiem svarīgākajiem apskates objektiem, kā arī baudīt sauli un siltumu.
Pavisam tuvu nu ir promenāde, un jau pašā sākumā ir pirmais ielu muzikants, mūzika un vokāls skan tik saulaini un dzīves sulīgi, ka kājas pašas virpina deju soļus, un mēs smiedamās dodamies tālāk. Promenādes garumā, ievērojot solīdu distanci, izvietojušies vismaz 3 dažādu mūzikas apvienību grupējumi (dažādām muzikālajām gaumēm), kas blakus esošo kafejnīcu apmeklētājiem ļauj vēl laiskāk un bezrūpīgāk baudīt sauli un dzērienus. Psss...lieki teikt, ka arī te varētu palikt visu dienu....
Runājot par centra apskates objektiem. Alcazaba (arābu cietoksnis) ir pilsētas galvenais orientieris. Mauru cietoksnis tika uzbūvēts 8. gadsimtā pilsētas centrā uz pakalna ar skatu uz ostu. Būvniecībā tika izmantoti daži romiešu materiāli. Blakus cietokšņa ieejai ir 2. gadsimta romiešu teātra drupas. Virs drupām ved stāvs ceļš, kas ved uz Castillo de Gibralfaro. Castillo de Gibralfaro pils tika veidota kā cietoksnis, lai aizsargātu Alcazaba 14. gs. Cietoksnis ietver aizsardzības ierīces, torni, zigzaga sienas un leņķveida vārtus. Pilī ir arheoloģijas muzejs. Pils atrodas augstu kalnā, no kurienes paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu un ostu. Ja esat Malagā svētdienā, tad abas šīs vietas ir iespējams apmeklēt bez maksas.
Arī viens no slavenākajiem Malagas tūristu galamērķiem, Malagas katedrāle (Catedral de Malaga) @catedraldemalaga, svētdienās ir apmeklējama bez maksas, darba dienās, ja ejat uz dievkalpojumu, arī tad nav ieejas maksa. Biļetes var nopirkt uz vietas, vai iepriekš internetā. Katru dienu konkrētā laikā ir iespējams arī uzkāpt 200 pakāpienus pa betona vītņu trepēm, un nokļūt uz katedrāles jumta (biļetes iespējams iegādāties arī internetā). Pagaidām vēl no katedrāles jumta apkārtne vērojama bez ierobežojumiem, bet tā kā katedrāles jumts ir ārkārtīgi sliktā stāvoklī, tam paredzēts uzlikt pa virsu pārsegumu, tā ka, ja esi Malagā, vai plāno būt, noteikti izbaudi elpu aizraujošos skatus pāri pilsētai (2023.gada janvāris). Update: izskatās, ka šobrīd vairs nav pieejama šāda iespēja (2025. gada janvāris).
Otra tikpat lieliska vieta, no kuras vērot skaistos Malagas saulrietus, ir viesnīcas AC Hotel by Marriott Malaga Palacio jumta terase. Par šo vietu mums jāpateicas mūsu lieliskajai gidei, latvietei Rēzijai Stepkai, @manamalaga, kura nu jau vairāk kā 2 gadus patstāvīgi dzīvo šeit, un nodarbojas ar to, ka var aizvest tevi lieliskā pastaigā pa pilsētu, labākajām tapu vietām, arī uz vecāko vīna bāru (kuru tāpat vien neatradīsi), kurā joprojām rēķinus pieraksta ar krītu uz bāra letes. Bet ja tā nopietni, tad mēs bijām ārkārtīgi priecīgas par tikšanos ar Rēziju un pastaigu kopā. No sirds iesaku, esot Malagā, pasūtīt ekskursiju pie viņas.
Viņa mums parādīja gan Antonio Banderasa Malagas dzīvokli (kurš labi apskatāms no Malagas katedrāles jumta, gan atklāja vermuta burvību (un nē, tam nav nekāda sakara ar to vermutu, ko mēs pazīstam), kam mēs turpinājām ļauties arī pēcāk Barselonā. Gan izstāstīja ārkārtīgi daudz interesantu faktu par pilsētu, kurus tūrisma ceļvežos neatrast.
Pateicoties Rēzijai, mēs nokļūstam arī īstajā Mañana Cocktail Bar Malaga, @Mananabar, kur saimnieko latviešu puiši, brāļi Edgars un Roberts. Latviešu stāsts Malagā sācies pirms 13 gadiem, kad Edgars izvēlējies vairs neaizbraukt, un 2023. gada 5.septembrī spāņu (jā, jā, nepārklausījies) bāriņš svinēja 10 gadu jubileju, ar ballīti ‘’uz goda’’.
Interesants fakts, Spānijā tiek lietots ledus, kas, pirmkārt, ir lielos gabalos, un, kas vissvarīgāk, nekūst, vai kūst ārkārtīgi lēni, attiecīgi, tavs kokteilis nepārvēršas ūdens padzērienā (jāatzīst, ka Rīgā pieejamo ledu vairs vispār negribās lietot). Un jā, Mañana nekas netiek žēlots, esot labākais un dārgākais ledus, un arī dzērieni glāzēs līst neskopojoties. Tātad sarunāts, ja, tiekamies Plaza de la Merced?!
Taču, kā jau var noprast, staigāts tiek daudz, lai arī es esmu less is more prakses piekopēja, bet mana kompānija grib viskautko redzēt. Un tad vienā brīdī var iestāties ‘’nogurušo kāju sindroms’’. Bet arī tam ir risinājums - Hammam Al Ándalus, @hammamalandalus, kas ceļotāja dvēseli un miesu veldzēs daiļi rotātās pirtīs un baseinos (arī Granadā, Palmā, Kordovā un Madridē). Tā kā tad, kad esam tur, pirts komplekss ir ciet uz apkopi, un netieku iekšā, tad par bildēm netieku. Bet ieskaties mājaslapā, nu riktīgi skaisti!
Turpinām pastaigu pa pilsētu. Calle Larios - slavenākā iela Malagā, kas veltīta par godu Manuel Domingo Larios un Lario, (kas veicināja tekstilrūpniecību pilsētā 19. gs.). Calle Larios ir lielākā iepirkšanās iela, kas savukārt pārvēršas par milzīgu modes mēli Malagas Modes nedēļas ietvaros (septembrī). Ziemassvētku laikā ielu rotāja sešpadsmit debesu eņģeļi, kas mirdzot baltā un zelta krāsā, priecēja pilsētas viesus un iedzīvotājus ar mūzikas un gaismas šovu katru vakaru. Ielas krāšņa un iespaidīga dekorēšana jau ir kļuvusi par tradīciju.
Tirgus ir neatņemama apmeklējuma vieta, dodoties ceļojumos. Malagā ir vairāki tirgi, taču mēs apmeklējam vairāk tūristīgo - Mercado Central de Atarazanas. Gar acīm ņirb visa iespējamā krāsu palete, augļi, dārzeņi, garšvielas, saldumi, acis šaudās uz visām pusēm, tverot kadrus. Nopērkam kavu, un trauciņu ar sagrieztiem augļiem. Nu gluži kā orgasms gaišā dienas laikā! Blakus, zivju paviljonā, tirgotāji skaļi piedāvā katrs savu preci, kāds pārdevējs spāņu kundzes izvēlēto astoņkāji ātri un veikli iztīra un iepako. Vakarā vēl nopērkam dažus mango, un, šķiet, ka varētu uz vietas mirt aiz laimes sajūtas, tas ko jūt manas garšu kārpiņas, ir viena vienīga bauda. Un uz šo brīdi Malaga jau ir sakrājusi krietni lielu plusiņu skaitu ‘’galvā’’.
Bet, atgriežoties pie prozaiskākām lietām, tirdziņi ir atvērti no pirmdienas līdz sestdienai (no plkst. 8.00 – 15.00). Taču ja nu gadījumā uznāk kāre pagaršot jūrasveltes tirgū, protams, ka jārēķinās, ka tur būs pamatīgs ‘’tūristu’’ uzcenojums, līdz ar to, tas ir pašu ziņā, kā iztērēt savu naudu. Kā saka Edgars, jo tālāk no (pludmales) centra, jo labāki krodziņi.
Pēdējā dienā ņemam taksi, un laižam uz manis noskatīto botānisko dārzu. Vēsturiskais botāniskais dārzs La Concepción, @jardin_la_concepcion, aizņem divdesmit trīs hektāru platību pilsētas ziemeļu daļā, un ir must visit vietu sarakstā. Īpaši patīkami tas varētu būt karstākās vasaras dienās, kad rāmi var klīst pa palmu alejām, dārza takām, baudīt strūklakas un dārza ziedu bagātību. Starp skulptūrām, ar kurām rotāts dārzs, ir nimfa dīķa vidū. Autors Pako Durio, kuru iedvesmojušas klasiskās grieķu-romiešu statujas. Aiz nimfas statujas var redzēt iespaidīgu Meksikas zilo palmu, kas ir viens no īpatņiem ar augstāko botānisko vērtību.
Botāniskā dārza kulminācija ir skaista lapene kalna galā, ar baseinu slaiko ciprešu iežogojumā, un skatu uz pilsētu, kura tajā brīdi, burtiski guļ jums pie kājām. Laiski sēžam uz soliņa, un mielojamies ar tirdziņā nopirktajiem augļiem un mandelēm.
Pilsēta ir plaši zināma arī kā labākā churros vieta visā Spānijā. Kopš 1932. gada ikoniskā Casa Aranda uz Calle Herreria del Rey ielas šo ceptās mīklas našķi pasniedz kopā ar vienu no labākajām karstajām šokolādēm. Malagā var nobaudīt arī tejeringos: plānāku un kraukšķīgāku churros līdzinieku.
Māksla. Malaga lepojas ar to, ka šeit dzimis ievērojamais spāņu mākslinieks Pablo Pikaso. Pikaso muzejs tika atvērts 2003. gadā greznajā Palacio de Buenavista – pašā pilsētas vēsturiskā centra sirdī. Te varēsi apskatīt 300 mākslinieka darbus, kurus muzejam ziedojusi Pikaso ģimene. Starp darbiem arī atrodami vienas no mākslinieka slavenākajām gleznām – “Māte ar bērnu” un “Sieviete ar paceltām rokām”.
Savukārt ēkā Plaza de la Merced, The Museo Casa Natal Picasso (kur mākslinieks dzimis) izvietojusies Pikaso skiču un keramikas kolekcija, kā arī ekspozīcija par mākslinieka dzīvi ģimenes mājās. Bet pašā laukumā uzstādīta mākslinieka statuja, kurā viņš sēž uz soliņa, un gandrīz vienmēr viņam ir kāda kompānija.
Bezmaksas ieeja muzejos – Pikaso muzejā pēdējās divas stundas, Pompidū centrā sākot no plkst. 16.00, Ravello de Toro, no 10.00-12.00. Malagā ir 36 muzeji, kuri pārsvarā ir pilsētas centrā, un bieži vien pie lielākās daļas var manīt rindas, tā ka, ja plānoti muzeju apmeklējumi, ieplānojiet tam laiku ar rezervi.
Mandeles ir vēl viens, no Malagas, es teiktu, pievilinātājiem, jo nav īsti skaidrs kā, bet tās mandeles ko tirgo pilsētā un arī tirgū (kur, protams, tās ir iegādāties izdevīgāk) ir nu neeeereāli garšīgas, un ar mistisku tendenci burtiski pazust. Nezinu, laikam kāds mandeļu čiepējs bija manā somā, jo tās vienkārši izkusa…
Gluži kā Londonā vai Ņujorkā, arī Malagai ir pašai savs Soho kvartāls, kas plaši pazīstams kā vieta, kur mīt māksla. Te atrodas vairākas mākslas galerijas, Laikmetīgās mākslas centru, kur viesojas dažādas ceļojošās izstādes. Tāpat arī kvartāla ielas var saukt par veselu mākslas darbu – tās apgleznojušas plejāde dažādu pasaulslavenu ielu mākslinieku.
Ja domā par to, ka gribās kādu dienu izbraukt no pilsētas, tad sasniedzamos attālumos ir dažādām interesēm piemēroti objekti. Mēs, piemēram, sēdāmies autobusā, un devāmies apskatīt slaveno Alhambras pili Granadā. Labāk tomēr ieteiktu izvēlēties vilcienu, kas noteikti ir ērtāks veids, ja braucat bez auto. Par transporta grafikiem meklē šeit. Ja ir iespēja, noteikti palieciet Granadā pa nakti, jo vienā dienā fiziski nav iespējams paspēt iekļaut izstaigāt visu pils teritoriju un dārzus (kvalitatīvi), un vēl apskatīt pašu pilsētu, jeb kaut vai tikai no skatu laukuma Mirador de San Nicolás apjūsmotu vēsturisko pils kompleksu. Atceries, ka pilsēta ir vairāk kalnos, un ziemā, pat ja lejā Malagā būs silts, te būs nepieciešama kāda siltāka jaka.
Alhambras arhitektūras un parka ansamblis atrodas Granadas pilsētas austrumu daļā uz La Sabica kalna. Alhambra agrāk bija Nasridu dinastijas rezidence. Kompleksā ietilpst mošeja, pils un cietokšņi, kas tiek uzskatīti par labāko mauru mākslas piemēru Eiropā. Arhitektūras un parka ansambļa platība ir 13 hektāri, pili ieskauj ciprešu alejas un apelsīnu koki. Un pasakaini skaisti dārzi, kuru krāšņums ziemā varbūt nav tik izteikts, taču arī šajā laika tiem ir savs šarms. Un mīlīgā kafetērija pils pagalmā, ar draudzīgiem un humorpilniem spāņu kungiem, kurā atgriezāmies vairākkārt mūsu pastaigas laikā. Šeit noteikti ir vērts atgriezties, ko ceru drīz izdarīt.
Noteikti iegādājieties ieejas biļetes iepriekš internetā, lai izvairītos no situācijas, ka arī pēc pagarās rindas izstāvēšanas, varat netikt pie kārotās biļetes. 1984.gadā, kad Alhambra tika iekļauta UNECSO Pasaules mantojuma sarakstā, Spānijas valdība lēma, ka dienā pils kompleksu var apmeklēt ierobežots cilvēku skaits. Ja pērkat apmeklējumu ar Nasrida pili, ierēķiniet laiku nokļūšanai līdz tai, no brīža, kad ieiesiet teritorijā (atkarībā kā soļojat, minūtes 15-20), jo ieeja pilī notiek rindas kārtībā, un tikai uz biļetē norādīto laiku. Līdzi jābūt derīgai personas apliecībai.
Mazāk nekā 50 kilometru attālumā no Malagas atrodas Marbelja (Marbella) – lielisks vienas dienas izbrauciena galamērķis. Pilsēta ir viena no modernākajām un šikākajām visā Costa del Sol piekrastē, un te atrodas vesela virkne greznu savrupmāju. Ja esat noīrējuši auto, un sportiskā noskaņojumā, ieteiktu apmeklēt Caminito del Rey, @caminitodelrey, kur mēs diemžēl nepaspējām, bet par to domāju nākamajā Malagas apmeklējumā. "El Caminito Del Rey" ir kādreizējā hidroelektrostacijas strādnieku taka uz darbu un, no spāņu valodas tulkojot, tās nosaukums nozīmē "Karaļa mazais pastaigu ceļš" – par godu karalim Alfonso XIII, kas šo ceļu 1921. gadā atklāja, aicinot turp doties pārgājienā. Ar elpu aizraujošiem skatiem uz kalniem, ielejām un dabas krāšņumu.
Arī Gibraltārs ir sasniedzamā attālumā (ar auto apmēram 2 h, un ar autobusu 3 h brauciens), un, ja sirds kāro, var mesties vēl tālākā piedzīvojumā, un ar prāmi doties uz Āfriku, uz Tanžiras ostu.
Patiesībā jau gandrīz katrā gadalaikā var atrast pasākumus, kas izkrāšņo jau tā košo un priekpilno pilsētu. Malagas karnevāls februārī, Lieldienas, pilsētas svētki augustā, modes dienas septembrī, filmu festivāls pavasarī, džeza festivāls un Pikaso dzimšanas diena rudenī (lai arī dižais mākslinieks šeit dzīvojis 10 gadus), un vēl un vēl. IG @guidetomalaga
Ieteikumi:
* Ja esat vairāki cilvēki, izdevīgāk braukt ar taxi.
* Takšu cenas ļoti izdevīgas, pārvietojoties lielākus gabalus, un var ietaupīt laiku (Ir Bolt).
* Lidosta samērā tuvu pilsētai, taču pati lidosta liela, labāk ierēķināt rezerves laiku lidojot prom.
* Muzeji – Pikaso muzejā bezmaksas ieeja pēdējās divas stundas, Pompidū centrā sākot no plkst. 16.00, Ravello de Toro, no 10.00-12.00. Malagā ir 36 muzeji, kuri pārsvarā ir pilsētas centrā, un bieži vien pie lielākās daļas var manīt rindas, tā ka, ja plānoti muzeju apmeklējumi, ieplānojiet tam laiku ar rezervi.
* Mēs īrējām dzīvokli Airbnb, ar 4 guļamistabām, jo bijām četras dāmas un gandrīz nedēļu dzīvojot, ir forši, ka ir sava privātā telpa, kas mums izmaksāja nepilnus 400 EUR, līdz vecpilsētai 10-15 minūšu gājiens. Ja trauslāks miegs, jāpačeko plānotās dzīvesvietas apkārtne, jo kafejnīcas daļa atveras vakaros, un ballītes notiek līdz rītam, neatkarīgi no nedēļas dienas :)
Tuvākās apkārtnes apskates objekti:
* Viennozīmīgi Granada ar savu nepārspējamo pērli ALHAMBRU
* Ja īrējat auto, Ronda, Nerja, Comares, Mijas, Monda
Ryanair un AirBaltic tiešie lidojumi no Rīgas uz Malagu (AirBaltic gandrīz katru dienu, Ryanair 2-3 reizes nedēļā). Mēs turpceļā lidojām caur Londonu, būtiski ieekonomējot uz avio, no Malagas tālāk lidojām uz Barselonu (kur aviobiļete maksāja 9 EUR), jo dažas dienas vēl pavadījām tur, nosvinot manu vārda dienu, un tad uz Rīgu.
¡Adiós!
Pilna foto galerija:
Atsauce, izmantojot foto vai bloga materiālu, obligāta.
Raksts oriģinālversijā publicēts I'mperfekt žurnālā Nr.24, Pavasaris/ 2023
Comments